Padome
Padome ir vienota iestāde, bet sakarā ar iemesliem, kas ir saistīti ar darba organizāciju, tā tiekas – atkarībā no apspriežamā temata – sanāksmēs dažādos "sastāvos", kurās piedalās par attiecīgajām jomām atbildīgie dalībvalstu ministri un Eiropas komisāri. 90. gados bija izveidoti 22 sastāvi; šo skaitu 2000. gada jūnijā samazināja līdz 16 un pēc tam 2002. gada jūnijā – līdz 9. Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Padome sanāk 10 sastāvos. Tomēr Padome joprojām ir vienota iestāde tajā nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādā sastāvā tiks pieņemts lēmums, šis lēmums vienmēr būs Padomes lēmums, nenorādot tās sastāvu. Padomes mītnes vieta ir Brisele, kur tā sanāk vairākas reizes mēnesī (aprīlī, jūnijā un oktobrī sanāksmes notiek Luksemburgā).
Padomes lēmumu gatavošanā piedalās struktūra, ko veido vairāk nekā 150 darba grupas un komitejas, kuru sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji. Viņi nodarbojas ar tehniskas dabas jautājumiem un nosūta attiecīgo lietu Pastāvīgo pārstāvju komitejai (Coreper), kuras sastāvā ir dalībvalstu vēstnieki Eiropas Savienībā un kas nodrošina darba konsekvenci un atrisina tehniskus un politiskus jautājumus, pirms lieta tiek iesniegta Padomē.
Padome pieņem lēmumus pēc dalībvalstu ministru balsojuma. Atkarībā no Līguma noteikumiem saistībā ar izskatāmo jautājumu pastāv trīs veidu balsojumi: vienkāršais balsu vairākums (procesuāliem lēmumiem), kvalificētais balsu vairākums (piešķirto balsu vērtējuma sistēma, pamatojoties uz dalībvalstu iedzīvotāju skaitu; to izmanto daudziem lēmumiem saistībā ar iekšējo tirgu, tautsaimniecības jautājumiem un tirdzniecību) un vienprātība (ārpolitikas, aizsardzības, tiesu iestāžu un policijas sadarbības un nodokļu jautājumu jomā).
Vairumā gadījumu Padome pieņem lēmumus pēc Eiropas Komisijas iesniegtiem priekšlikumiem un kopīgi ar Eiropas Parlamentu – izmantojot konsultāciju procedūru (piemēram, lauksaimniecības, tiesu iestāžu un policijas sadarbības un nodokļu jomā) vai koplēmuma procedūru (piemēram, iekšējā tirgus jomā).