Ārējā darbība
Eiropa globalizētā pasaulē – brīvības, drošības un tiesiskuma ārējā dimensija
Tas, ka drošības un tiesiskuma jomā pieaug nozīme, kas ir attiecībām ar trešām valstīm, atspoguļojas daudzos noslēgtajos nolīgumos (piem., 2009. gada oktobra ES un ASV nolīgums par savstarpēju juridisku palīdzību un izraidīšanu, dažādi nolīgumi par vīzu režīma atvieglošanu un liberalizāciju, nolīgumi par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu). Balstoties uz saskaņā ar Lisabonas Līgumu vienkāršoto iestāžu sistēmu, Stokholmas programmā cenšas attīstīt sadarbību ar trešām valstīm.
■ Stiprāka ārējā dimensija
Ņemot vērā to, cik Savienības politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā šobrīd ir svarīga ārējā dimensija, ir jāpanāk šo politikas jomu pastiprināta integrācija Savienības vispārējā politikā un īpaši Savienības ārējā politikā. Pamatojoties uz ārējās darbības prioritātēm, tiks noteiktas kompetento Savienības aģentūru (Eiropols, Eurojust, Frontex, Eiropas Policijas akadēmija, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs un Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs) darbības prioritātes.
Lisabonas Līguma pieņemšana Savienībai paver jaunas iespējas ārējās attiecībās rīkoties efektīvāk.
Lisabonas Līguma pieņemšana Savienībai paver jaunas iespējas ārējās attiecībās rīkoties efektīvāk. Eiropas Ārējās darbības dienests palīdzēs uzlabot saskaņotību starp tradicionāliem ārpolitikas instrumentiem un iekšējās politikas instrumentiem, kuriem ir būtiski ārēji aspekti, piemēram, brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Papildu vērtību nodrošinās konkrētas pilnvaras brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ko piešķir stratēģiskās partnervalstīs esošām Savienības delegācijām.
■ Cilvēktiesības
Būtu jāsekmē Savienības vērtības un precīzi jāievēro starptautiskās tiesības un to turpmāka attīstība.
Ar Lisabonas Līgumu Savienībai ir doti jauni instrumenti attiecībā uz pamattiesību aizsardzību gan ES, gan ārpus tās. Būtu jāsekmē Savienības vērtības un precīzi jāievēro starptautiskās tiesības un to turpmāka attīstība. Jāņem vērā, ka cilvēktiesību iekšpolitiskie un ārpolitiskie aspekti ir cieši saistīti, piemēram, neizraidīšanas principa vai nāvessoda jautājums un tā risinājums Savienības sadarbības partnervalstīs.
■ Pastāvīgo tematisko prioritāšu sasniegšana ar jauniem instrumentiem
Galvenās šīs jomas stratēģijas tematiskās prioritātes joprojām ir aktuālas, proti, cīņa ar terorismu, organizētā noziedzība, korupcija, narkotiku tirdzniecība, personas datu apmaiņa drošā vidē un migrācijas plūsmu pārvaldība. Ir jāpastiprina cīņa pret cilvēku tirdzniecību un nelikumīgas migrācijas tīkliem.
■ Nolīgumi ar trešām valstīm
Lisabonas Līgumā ir paredzētas jaunas un efektīvākas procedūras, lai noslēgtu nolīgumus ar trešām valstīm. Ir jāizveido saskaņots Savienības tiesiskais regulējums, ar ko reglamentētu tiesībaizsardzības vajadzībām veiktu personas datu pārsūtīšanu uz trešām valstīm. Varētu izstrādāt pamata paraugnolīgumu, kurā būtu iekļauti kopēji piemērojami datu aizsardzības pamatelementi.
■ Ģeogrāfiskās prioritātes
Savienībai ir jāturpina sekmēt Eiropas un starptautisku noteikumu ievērošanu un starptautisku konvenciju ratifikāciju.
Savienības darbība ārējās attiecībās būtu jāvērš uz galvenajiem partneriem, jo īpaši kandidātvalstīm un valstīm ar Eiropas Savienības dalības perspektīvu, Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītām valstīm, Eiropas Ekonomiskās zonas/Šengenas valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas Federāciju un citām valstīm un reģioniem, kas ir prioritāri, tāpēc ka sniedz ieguldījumu Savienības stratēģiskajās prioritātēs.
■ Starptautiskas organizācijas un Eiropas un starptautisku standartu sekmēšana
ES atkārtoti uzsver apņēmību atbalstīt efektīvu daudzpusēju sadarbību, kas papildina divpusējās un reģionālās partnerības ar trešām valstīm un reģioniem. Savienībai ir jāturpina sekmēt Eiropas un starptautisku noteikumu ievērošanu un starptautisku konvenciju ratifikāciju, jo īpaši tādu starptautisku konvenciju ratifikāciju, kas ir izstrādātas ANO, Eiropas Padomes un Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences paspārnē.