Būtiskākie elementi

Prezidentvalsts Zviedrija ir iecerējusi sākt darbu saistībā ar
ES ekonomikas atveseļošanu ilgtermiņā

Premjerministrs Fredrik Reinfeldt ekskluzīvā intervijā Padomes tīmekļa vietnei atklāj, ka prezidentvalsts Zviedrijas galvenie uzdevumi būs pārvarēt saimniecisko un finanšu krīzi un risināt klimata pārmaiņu jautājumus.

Premjerministra kungs, kādas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Zviedrijas galvenās prioritātes?

Mūsu prezidentūras laikā mēs risināsim daudzus uzdevumus.Mums ir jāturpina pārvarēt smagāko saimniecisko un finanšu krīzi kopš XX gadsimta 30-iem gadiem.Rudenī Eiropa saskarsies ar pieaugošu bezdarbu un sociālu atstumtību.Vienlaikus pieaug klimata pārmaiņu draudi.Uzskatu, ka klimata pārmaiņu jautājums mums ir jārisina kopīgi − Eiropā un visā pasaulē.Tādēļ īpaši svarīga ir decembrī Kopenhāgenā rīkotā ANO klimata jautājumiem veltītā konference, kurā Zviedrija pārstāvēs ES.

Ar kādām ierosmēm Jūsu valsts ir iecerējusi palīdzēt ES risināt saimniecisko krīzi, atjaunot tautsaimniecību, stiprināt Eiropas konkurētspēju pasaulē?

Zviedrijas prezidentūras pirmais saimnieciskais mērķis būs vadīt ES pūliņus cīņā pret ekonomikas lejupslīdi.Kad pagājušā gada rudenī finanšu krīze izpletās visā pasaulē, ES rīcība asajā situācijā bija laba.Mūsu prezidentūras laikā mums ir jāturpina pārvarēt krīzi, vienlaikus jāsāk darbs saistībā ar ekonomikas atveseļošanu ilgtermiņā.

Mums ir jāstiprina finanšu tirgu uzraudzības sistēma Eiropas Savienībā un jāatjauno finanšu tirgu darbība un to uzticamība.Mums arī ir jāpārveido darbinieku stimulu sistēmas, lai tajās nebūtu iespēja saņemt labumu par bezatbildīgu darbu.Turklāt ir jāsāk diskusija par dalībvalstu fiskālo politiku un jāvienojas par kopīgu izejas stratēģiju, lai atgrieztos pie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Prezidentvalsts Zviedrija pievērsīsies arī jautājumiem, ar kuriem cilvēki Eiropā saskaras ikdienā.Pēdējo mēnešu laikā miljoni eiropiešu ir zaudējuši darbu un vēl miljoni ir neziņā par nākotni.Bezdarbs ir skarba saimnieciskās krīzes izpausme, un šī problēma jārisina, izvairoties no protekcionisma.Ir jāveic reformas, jāpielāgojas, jāmodernizē un jāatrod dzīvotspējīgas stratēģijas noturīgai izaugsmei un vispārējai nodarbinātībai.Uzskatu, ka tāda stratēģija paaugstinās Eiropas Savienības konkurētspēju ilgākā laika posmā.

Kā Jūsu prezidentūras rīcības efektivitāti ekonomikas jautājumos ietekmēs tas, ka Zviedrija nav euro zonas valsts?

Būt Eiropas Savienības prezidentvalstij nozīmē rīkoties visu dalībvalstu labākajās interesēs − gan to, kuras ietilpst euro zonā, gan to, kuras nav daļa no euro sadarbības.Saimnieciskā un finanšu krīze ir pārbaudījums visai Eiropai.Mūsu prezidentūras laikā mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai vadītu visas ES dalībvalstis cauri šim sarežģītajam laikam.

Kādu nostāju īstenos prezidentvalsts Zviedrija, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība ne vien risina klimata pārmaiņu draudus, bet arī kļūst par līderi jaunu vajadzīgu tehnoloģiju izstrādē?

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir ļoti svarīgs jautājums gan Zviedrijai, gan ES un visai pasaulei kopā.Tās ietekmē mūs visus.Līdz ar ledāju kušanu un jūras līmeņa celšanos, klimata pārmaiņas ir kļuvis par izdzīvošanas jautājumu.Mēs arī redzam, ka zinātnieku ziņojumos paustie brīdinājumi kļūst arvien satraucošāki.

Ja vēlamies stiprināt mūsu konkurētspēju pasaulē, ir vajadzīgs ražīgāks darbs cīņā pret klimata pārmaiņām.Citiem vārdiem, noturīgi vides risinājumi nozīmē vairāk darba vietu un lielāku ekonomikas atzinību ilgtermiņā.Noturīgas nākotnes iekļaušana jaunajā Lisabonas stratēģijā nodarbinātībai un izaugsmei ir būtiska gan no klimata viedokļa, gan no saimnieciskā un konkurences viedokļa.

Jūsu valsts stingri atbalsta turpmāku ES paplašināšanu.Kādas ierosmes īstenosiet saistībā ar pievienošanās sarunām ar Horvātiju un Turciju, un kādas saistībā ar Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu?

Dalības sarunu turpināšana ar Turciju un Horvātiju ir mūsu prezidentūras prioritāte, taču sarunu gaita galvenokārt būs atkarīga no šo valstu centieniem īstenot reformas.Mūsu prezidentūras laikā arī tiks ņemts vērā un pārskatīts tas, kā Turcija pilda tā saukto Ankaras Protokolu.Protams, Kipras jautājuma atrisināšana varētu labvēlīgi ietekmēt Turcijas virzību uz ES, kā arī visu reģionu un ES kopumā.

Paplašināšanās ir stiprinājusi stabilitāti, drošību un labklājību ES, kā arī palielinājusi mūsu ietekmi starptautiskā mērogā.Tādēļ turpmāka paplašināšanās ir svarīga visai Savienībai.Šajā sakarā prezidentvalsts Zviedrija strādās arī, lai turpmāk stiprinātu Rietumbalkānu valstu izredzes kļūt par dalībvalstīm, pamatojoties uz katras valsts gūtajiem panākumiem.

Ar kādiem priekšlikumiem jūsu prezidentūra vēlētos padarīt Eiropas Savienību drošāku, atvērtāku un aizsargātāku?

Mūsu prezidentūras laikā mēs izstrādāsim jaunu stratēģiju tieslietu un iekšlietu jomā – tā saukto Stokholmas programmu.Uzskatu, ka ir jāpastiprina un jāattīsta sadarbība šajā jomā, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem Eiropā.Eiropas Savienība ar 27 dalībvalstīm un 500 miljoniem pilsoņu ir ļoti atšķirīga no tās Savienības, ko dibināja pirms aptuveni piecdesmit gadiem.Mums ir jāspēj garantēt mūsu pilsoņiem drošību un tiesiskumu, neatkarīgi no tā, kurā vietā Eiropas Savienībā viņi izvēlas studēt, strādāt vai dzīvot.

Stokholmas programmā būs noteikts virziens, kurā vēlamies doties šajā jomā.Tajā ir ietverta integrētāka patvēruma politika ar lielāku solidaritāti un stingrāku juridisko noteiktību bēgļiem, kas ierodas ES dalībvalstīs, kā arī koordinētāka cīņa pret pārrobežu noziedzību un terorismu.Vienlaikus ir svarīgi panākt pareizu līdzsvaru, cīnoties pret noziedzību un tai pat laikā aizsargāt personas tiesības.

Ko Zviedrija gaida no jaunās ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam?

Pēc 2004. gada ES paplašināšanās astoņas no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm ir ES dalībvalstis.Uzskatu, ka ir pienācis laiks reģiona valstīm sākt strādāt ciešāk, lai risinātu reģiona problēmas, piemēram, piesārņojumu un eitrofikāciju.Baltijas jūra ir lielākā iekšējā jūra ES un tā ir ļoti jutīga.Tādēļ ir svarīgi kopīgi strādāt, lai glābtu Baltijas jūru no tās vides problēmām.Tomēr stratēģijas mērķis arī ir paaugstināt reģiona konkurētspēju un izaugsmi, panākot labāku iekšējā tirgus darbību un pastiprinot sadarbību novatorisma un pētniecības jomā.

Vēl viens ES Baltijas jūras stratēģijas mērķis ir padarīt reģionu drošāku un aizsargātāku, apkarojot nelikumīgu cilvēku tirdzniecību un pastiprinot policijas sadarbību, jūras novērošanu un militāru sadarbību starp reģiona valstīm.

Ceru, ka ilgtermiņā Baltijas jūras reģions varētu būt paraugs citiem reģioniem ES.

Kā vērtējat darba koordināciju starp ES prezidentvalstu trijotni − Franciju, Čehijas Republiku un Zviedriju?

Sadarbība starp Franciju, Čehijas Republiku un Zviedriju ir cieša un auglīga.Trijotnes modelis ir darbojies ļoti labi − esam iepazinuši viens otru un attiecīgi katras prezidentvalsts darba kārtību.Šāds princips ir ļoti lietderīgs, jo palīdz rotējošām prezidentvalstīm darboties sekmīgāk.Mēs arī uzturam ciešus sakarus ar Spāniju, kura uzņemsies Padomes prezidentvalsts pienākumus janvārī.