Gatavi Kopenhāgenai
 |
|
Foto:ES Padome
|
Valstu un valdību vadītāji 29.-30. oktobra sanāksmē Briselē panāca vienošanos par finansējumu klimata jomā."Tagad, kad strauji tuvojas Kopenhāgenas konference, ES ir izveidojusi ļoti stingru sarunu nostāju", paziņoja pašreizējais Eiropadomes priekšsēdētājs Zviedrijas premjerministrs Fredrik Reinfeldt (attēlā).ES šajā procesā joprojām ieņem vadošo lomu.
Tuvojoties ANO klimata konferencei decembrī, Eiropas vadītāji ir vienojušies par nepieciešamo finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties ar globālo sasilšanu.Viņi apstiprināja aplēses, ka kopējās izmaksas par klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem jaunattīstības valstīs līdz 2020. gadam varētu sasniegt aptuveni EUR 100 miljardus gadā.
Lai izvairītos no efektīvas rīcības aizkavēšanas, līdz 2012. gadam būtu nepieciešama starptautiska publiska atbalsta tūlītēja īstenošana EUR 5-7 miljardu apjomā gadā.Atkarībā no tā, kāda būs citu galveno dalībnieku apņēmība, dalībvalstis ir gatavas brīvprātīgi sniegt taisnīgu daļu ieguldījuma šim mērķim.
Tiek lēsts, ka kopējais vajadzīgais starptautiskā publiskā atbalsta līmenis līdz 2020. gadam varētu būt no EUR 22 līdz 50 miljardiem gadā.Tas balstītos uz visaptverošu vienošanos, saskaņā ar kuru visām valstīm, izņemot vismazāk attīstītās valstis, būtu jāsniedz ieguldījums, pamatojoties uz to emisiju līmeni un IKP.
Lēmumu par katras dalībvalsts ieguldījumu, uzņemoties daļu no kopējā sloga, pieņems pēc Kopenhāgenas konferences, ievērojot katras valsts spēju maksāt.
Atbildot uz Čehijas lūgumu saistībā ar Lisabonas Līgumu, ES vadītāji piešķīra Čehijas Republikai izņēmuma klauzulu attiecībā uz Pamattiesību hartu."Ceļš uz līguma galīgo ratifikāciju tagad ir atvērts," sacīja premjerministrs Fredrik Reinfeldt.Prezidentvalsts ir gatava rīkoties, līdzko Čehijas Konstitucionālā tiesa līgumam būs devusi zaļo gaismu un Čehijas prezidents to parakstījis.
Valstu vadītāji arī vienojās par Eiropas Ārējās darbības dienesta pamatnostādnēm.Šim jaunajam dienestam vajadzētu palīdzēt Eiropas Savienībai kā pasaules mēroga dalībniekam kļūt spējīgākai, savā rīcībā saskaņotākai un stratēģiskākai.
Ekonomikas jomā valstu vadītāji uzsvēra, ka, lai gan vērojamas stāvokļa uzlabošanās pazīmes, atbalsta politiku nevajadzētu pārtraukt, kamēr nav nodrošināta pilnīga atveseļošanās.Tomēr ir jāsagatavo koordinēta stratēģija izejai no vispusīgās stimulu politikas, kad būs pienācis īstais laiks.Tā kā ir paredzams, ka situācija nodarbinātības jomā turpinās pasliktināties, joprojām ir nepieciešams īstenot aktīvu darba tirgus politiku.
Saistībā ar pašlaik notiekošo darbu, lai pastiprinātu finanšu uzraudzību Eiropā, samitā izteica aicinājumu līdz decembrim panākt vienošanos par priekšlikumu kopumu, ar ko izveido jaunu uzraudzības struktūru ES.
Eiropadome arī pieņēma stratēģiju Baltijas jūras reģionam.Tās mērķis ir risināt neatliekamas vides problēmas un sekmēt reģiona panākumus tautsaimniecības jomā.To varētu izmantot arī par paraugu citām makroreģionālām stratēģijām.
Plašāka informācija:
Presidency Conclusions(pdf)
Press conference webcast