15.02.2013
2013. gada 15. februārī Eiropas Savienības izglītības ministri apsprieda studentu apmaiņas programmu "Erasmus visiem", kurā ir veiktas būtiskas izmaiņas, un izglītības ieguldījumu darbvietu izveidē un izaugsmē.
"Erasmus visiem" ir priekšlikums integrētai programmai izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomās laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Izstrādājot šo priekšlikumu, vienā programmā ir apvienotas dažādas darbības, kas līdz šim tika īstenotas kā vairākas atsevišķas programmas (tostarp mūžizglītības programma, Erasmus Mundus un "Jaunatne darbībā"), un tajā ietilpst arī darbības jaunajā Eiropas kompetences jomā – sportā.
2012. gadā Padome panāca provizorisku vienošanos par priekšlikuma tekstu, tomēr ne par finansējuma noteikumiem – saistībā ar tiem bija jāgaida lēmums par daudzgadu finanšu shēmu un ES budžeta prioritātēm laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Šo vienošanos Eiropadome panāca 7. un 8. februāra sanāksmē.
Sarunas, kurās piedalīsies Padome, Eiropas Parlaments un Komisija, sāksies 2013. gada 19. februārī. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas lielā mērā balstās uz vieniem un tiem pašiem principiem, ir pamatots iemesls domāt, ka būs iespējams panākt agrīnu vienošanos. Vienošanās panākšana līdz vasaras sākumam ļautu Komisijai laikus pabeigt svarīgos sagatavošanās darbus, lai programma varētu sākt darboties paredzētajā datumā – 2014. gada 1. janvārī.
Izglītība Eiropas pusgada kontekstā
Ar gada izaugsmes pētījumu par 2013. gadu Eiropas Savienībā tiek sākts sešu mēnešu ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads – "Eiropas pusgads". Šā gada izaugsmes pētījuma galvenā doma – ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir būtiska nozīme, veicinot ekonomikas atlabšanu un augstu nodarbinātības līmeni.
Tomēr gada izaugsmes pētījumā ir arī ietverts brīdinājums izglītības ministriem, proti, prasmju trūkums, to nepilnības un neatbilstība tirgus vajadzībām neļauj Eiropai visā pilnībā izmantot savu potenciālu darbvietu izveides jomā, turklāt izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana, lai tās atspoguļotu darba tirgus vajadzības, nenorit pietiekami sekmīgi.
Vadoties pēc prezidentvalsts sagatavotā darba dokumenta, ministri sniedza informāciju par pasākumiem, kas tiek veikti viņu pārstāvēto valstu izglītības un apmācības jomās, lai uzlabotu prasmju līmeņus un nodarbināmību. Gada izaugsmes pētījumā par 2013. gadu konkrēti ir ieteikts:
- palielināt ieguldījumus izglītībā,
- pielikt lielākas pūles, lai mazinātu mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu skaitu,
- atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi,
- attīstīt uzņēmējdarbības un nodarbināmības prasmes.
Tāpat saistībā ar gada izaugsmes pētījumu, reaģējot uz Komisijas paziņojumu "Izglītības pārvērtēšana", Padome pieņēma secinājumus par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā.
Dalībvalstis jo īpaši tiek aicinātas:
- profesionālajā izglītībā un apmācībā galveno uzmanību veltīt jomām, kurās iespējama izaugsme, vai jomām, kurās ir prasmju trūkums,
- samazināt mazkvalificētu pieaugušo skaitu, nodrošinot pieaugušo apmācības un mūžizglītības iespējas,
- uzlabot tādu mācīšanos, kurā tiek izmantotas informācijas un sakaru tehnoloģijas, un nodrošināt labāku piekļuvi atvērtajiem izglītības resursiem.
Plašāka informācija: