22. maijā ES Augstā pārstāve Catherine Ashton oficiāli atklāja Eiropas Savienības biroju nemiernieku galvaspilsētā Bengāzī. Šis birojs atvieglos resursu novirzīšanu un uzlabos saziņu ar tiem, kas cīnās par demokrātiju. Vizītes laikā Augstā pārstāve tikās ar opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un ES starptautiskajiem partneriem. Ārlietu padomē 23. maijā Augstā pārstāve sniedza ministriem informāciju par notikušo vizīti, un Padome pieņēma stingrākus ierobežojošus pasākumus pret Lībijas režīmu, paplašinot sarakstu ar personām un vienībām, uz kurām attiecas ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana.
Ārlietu ministri 12. aprīļa sanāksmē aicināja nekavējoties pārtraukt karadarbību Lībijā, kā arī ievērot cilvēktiesības. Tiem, kuri strādā režīma labā, ir izvēles iespēja – turpināt saistīt savu dzīvi ar brutālo apspiešanu, ko īsteno pulkvedis Gaddafi, vai strādāt, lai veicinātu mierīgu pāreju uz demokrātiju.
Civiliedzīvotāju stāvoklis valstī un uz tās robežām izraisa dziļas bažas. Pastāv reāli draudi, ka cilvēku pārvietošanas un migrācijas dēļ apstākļi pasliktināsies vēl vairāk, ja konflikts turpināsies. Gatavošanās "EUFOR Libya", militārai operācijai, kas paredzēta, lai atbalstītu humānās palīdzības sniegšanu reģionā, noris raiti, un operāciju uzsāks pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas lūguma.
Ņemot vērā aizvien pieaugošo bēgļu skaitu, kas ierodas ES dienvidu piekrastē, ES ir gatava izrādīt konkrētu solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras tas skar vistiešāk.
Padome pieņēma papildu sankcijas pret režīmu un turpinās pasākumus, lai pilnībā pārtrauktu līdzekļu plūsmu Gaddafi režīmam no naftas un gāzes eksporta.
Ministri tikās ar Mahmud Jibril kungu no opozīcijā esošās Pārejas nacionālās padomes, lai veiktu neoficiālu viedokļu apmaiņu.
Operācija "EUFOR Libya"
ES ir gatava veikt militāru operāciju, lai sniegtu humāno palīdzību, reaģējot uz krīzes situāciju Lībijā. Saskaņā ar 2011. gada 1. aprīlī pieņemto oficiālo lēmumu Padome izveidoja tiesisko regulējumu operācijai "EUFOR Libya", ko uzsāktu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) lūguma, lai "veicinātu pārvietoto personu drošu pārvietošanos un evakuāciju un atbalstītu humānās palīdzības aģentūras to darbībā šajā reģionā".
"EUFOR Libya" ir ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācija, ar kuru atbalstītu pilnvaras, kas piešķirtas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām 1970 un 1973. To vada Itālijas komandieris, kontradmirālis Claudio Gaudiosi, un tās operatīvais štābs atrodas Romā, Itālijā. Operācijas rīcībā ir budžets EUR 7,9 miljonu apmērā, un sākotnēji tā darbotos četrus mēnešus.
Londonas konference par Lībiju – Starptautiskā kontaktgrupa
ES ir apņēmusies sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai Lībijā panāktu pāreju uz demokrātiju. Kopā ar tādiem svarīgiem partneriem kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Āfrikas Savienība, Arābu līga un ES dalībvalstis tā piedalās Starptautiskajā kontaktgrupā, ko izveidoja 29. marta Londonas konferencē par Lībiju.
Eiropadomes 24.–25. marta sanāksme
Pavasara Eiropadomē atkārtoti pauda ES nostāju, ko pieņēma ārkārtas Eiropadomes sanāksmē par Lībiju un dienvidu kaimiņreģionu 11. martā – pulkvedim Gaddafi nekavējoties jāatkāpjas un Lībijai jāuzsāk pašu Lībijas iedzīvotāju vadīta politiska pāreja. ES kopā ar Arābu līgu, Āfrikas Savienību un ANO ir gatava palīdzēt jaunajai Lībijai ekonomikas ziņā, kā arī tās jauno institūciju izveidē.
Eiropadomes 24.–25. marta sanāksmē ES apliecināja gatavību noteikt turpmākas sankcijas pret Lībiju, kas papildinātu tās sankcijas, kas jau ir pieņemtas, lai īstenotu pasākumus saskaņā ar Drošības padomes rezolūcijām 1970 un 1973. Eiropadome uzskata, ka papildu ES sankcijas nodrošinātu to, ka Gaddafi režīms nesaņem ieņēmumus no naftas un gāzes. Dalībvalstis turklāt ierosinās, lai ANO Drošības padome rīkotos līdzīgi.
Ungārijas ārlietu ministrs János Martonyi un komisāre Cecilia Malmström 23. martā Kairā apspriedās ar Ēģiptes valdību un Lībijas Nacionālās padomes pārstāvjiem.
Martonyi kungs 22. martā apmeklēja Ēģiptes un Lībijas robežu pie Sellūmas un no vietējām iestādēm un NVO saņēma ziņojumus par pastāvošo situāciju.
Ārlietu padome 21. martā pieņēma secinājumus par Lībiju, kā arī lēmumu noteikt papildu sankcijas, ar kurām īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 1975 un pasākumus, kas pārsniegtu rezolūcijā noteikto. Ar to paplašināja sākotnēji noteikto ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, to piemērojot vēl 11 cilvēkiem un 9 vienībām. Tiek uzskatīts, ka šīs personas ir iesaistītas vai ir vainojamas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tostarp saistībā ar bombardēšanu vai citiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem. Līdzekļu iesaldēšanu piemēroja jaunām vienībām, ko ANO iekļāvusi ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1973, kā arī piecām citām vienībām, ko neatkarīgi noteikusi ES.
Šis jaunais lēmums aizliedz arī visus lidojumus Lībijas gaisa telpā un stiprina ieroču embargo piemērošanu. Tas arī aizliedz Lībijas gaisa kuģiem iekļūt ES dalībvalstu gaisa telpā, kā arī tādu gaisa kuģu lidojumus, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem pārvadā aizliegtas preces, tostarp arī bruņotus algotņus.
Parīzes samitā par atbalsta sniegšanu Lībijas iedzīvotājiem, kas Francijas galvaspilsētā notika 19. martā, Eiropadomes priekšsēdētājs Herman Van Rompuy apliecināja Eiropas Savienības gatavību saskaņā ar savām pilnvarām un kompetenci īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1973.
17.martā priekšsēdētājs Herman Van Rompuy un Augstā pārstāve Catherine Ashton nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā pauda gandarījumu par ANO Drošības padomes pieņemto Rezolūciju 1973.
Augstā pārstāve 14. martā apmeklēja Ēģipti, lai Arābu līgas ģenerālsekretāru Amr Moussa informētu par Ārlietu padomes 10. marta sanāksmi un Eiropadomes 11. marta sanāksmi.
ES dalībvalstu vadītāji 11. marta sanāksmē Briselē paziņoja, ka Muammar Gaddafi ir jāatkāpjas. Viņi norādīja, ka viņa režīms ir zaudējis jebkādu leģitimitāti un ka ES par savu politisko sarunu partneri uzskata pagaidu Nacionālo pārejas padomi, kas atrodas Bengāzī.
Šajā samitā Augstā pārstāve un Komisija nāca klajā arī ar priekšlikumu par jaunu demokrātijas un kopējas labklājības partnerību ar Vidusjūras dienvidu reģionu. Šādai partnerībai būtu jābalstās uz dziļāku ekonomikas integrāciju, plašāku piekļuvi tirgiem un politisko sadarbību.
ES 10. martā noteica papildu sankcijas pret Lībiju, tostarp attiecībā uz Lībijas svarīgākajām finanšu iestādēm. 28. februārī saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1970 tika noteikts ieroču embargo, paredzot arī aizliegumu pārdot Lībijai jebkādu ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām. 28. februārī ES noteica arī vīzu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, kas vērsta pret Muammar Gaddafi un citām personām, kas ir atbildīgas par vardarbīgo vēršanos pret civiliedzīvotājiem. ES pieņemtās sankcijas ir vēl plašākas nekā pasākumi, ko aicināja īstenot ANO. Padomes lēmumu par šīm sankcijām pieņēma nepieredzēti ātri.
22. februārī apturēja sarunas par ES un Lībijas pamatnolīgumu un ar šo valsti jau noslēgtos sadarbības nolīgumus.
Robežapsardzības operācija
Vidusjūras centrālajā daļā Itālija kopā ar ES robežapsardzības aģentūru Frontex īsteno kopīgu operāciju "Hermes 2011". Operācija tika sākta 20. februārī pēc Itālijas valdības oficiāla lūguma, un tās mērķis ir palīdzēt Itālijai tikt galā ar faktisko un gaidāmo migrantu plūsmu no Ziemeļāfrikas. Resursus izvēršanai operācijā vai nu kā personālu vai tehnisko aprīkojumu kopā ir piešķīrušas četrpadsmit dalībvalstis (tostarp Itālija), no kurām pašlaik aktīvi rīkojas astoņas dalībvalstis.
Kopš Ziemeļāfrikā sākās sacelšanās, Lampedūzas salā uz dienvidiem no Sicīlijas ir ieradušies vairāk nekā 20 000 bēgļu. Lielākā daļa no viņiem ir migranti no Tunisijas, taču pēdējā laikā patvērumu Lampedūzā meklē arī Lībijas iedzīvotāji. Migrantu vairākums ir pārvesti uz uzņemšanas centriem Itālijā.
Situācijas karte ( © Frontex)
Humānā palīdzība
Uz robežām starp Tunisiju un Lībiju un starp Ēģipti un Lībiju atrodas ECHO (ES humānās palīdzības un civilās aizsardzības) komandas, lai izvērtētu humānās palīdzības vajadzības un vispārējo situāciju. Lai humāno palīdzību sniegtu tiem, kas Lībijā un kaimiņvalstīs (Tunisijā un Ēģiptē) ir skarti visvairāk, ir darīti pieejami EUR 70 miljoni. Komisija ir gatava šos līdzekļus palielināt, ja tas būs vajadzīgs pastāvošo apstākļu dēļ. 23. maijā ieguldījums no Eiropas Komisijas un dalībvalstīm kopā sasniedza aptuveni EUR 125 miljonus.
Uz Tunisijas un Lībijas robežu ir nosūtīta civilās aizsardzības koordinācijas un izvērtēšanas grupa sešu cilvēku sastāvā, un tā uztur saziņu ar ECHO biroju un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM).
ES delegācija Tunisā veic aktīvu koordinācijas darbu ar starptautiskajām organizācijām, kas atrodas Tunisā (Pasaules Pārtikas programma, Āfrikas Attīstības banka, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos u. c.).
Plašāka informācija:
Augstās pārstāves deklarācija pēc Londonas konferences par Lībiju (en) (fr)
Komisijas faktu lapa par humāno palīdzību (pdf) (en)
Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy un ES Augstās pārstāves Catherine Ashton kopīga deklarācija par ANO Drošības padomes rezolūciju par Lībiju (en) (fr)
ANO Drošības padomes "lidojumu aizlieguma zonas" rezolūcija par Lībiju (pdf) (en)