Padome

Padome – visbiežāk kopā ar Eiropas Parlamentu – pieņem tiesību aktus, kas tieši ietekmē Savienības iedzīvotāju dzīvi un kam ir ievērojama starptautiska ietekme.

Padome ir Eiropas Savienības iestāde, kuras locekļi ir dalībvalstu valdību pārstāvji, proti, katras dalībvalsts attiecīgo nozaru ministri. Padomes sanāksmju dalībnieku sastāvs un sanāksmju regularitāte ir dažāda atkarībā no aplūkojamajiem tematiem. Piemēram, ārlietu ministri Ārlietu padomē sanāk vismaz vienu reizi mēnesī. Arī ekonomikas un finanšu ministri reizi mēnesī pulcējas Padomes sanāksmē, tā dēvētajā Ecofin padomē, kurā izskata ekonomikas un finanšu jautājumus.

Ir desmit Padomes sastāvi, kas aptver visas Eiropas Savienības politikas jomas. Vispārējo attiecību padome, kas parasti sastāv no ārlietu vai Eiropas lietu ministriem, nodrošina dažādu Padomes sastāvu darba saskaņotību un sagatavo Padomes sanāksmes.

• Padome, visbiežāk koplēmuma procedūrā kopā ar Eiropas Parlamentu, pieņem tiesību aktus (regulas, direktīvas utt.);
• Tā sniedz ieguldījumu dalībvalstu politikas koordinācijā. Tā tas notiek, piemēram, ekonomikas jomā;
• Pamatojoties uz Eiropadomes noteikto stratēģisko ievirzi, tā izstrādā kopējo ārpolitiku un drošības politiku;
• Tā slēdz starptautiskus līgumus Eiropas Savienības vārdā;
• Kopā ar Eiropas Parlamentu tā pieņem Eiropas Savienības budžetu.

Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir Savienības likumdevēja iestāde. Vairumā gadījumu Padome var pieņemt tiesību aktus, tikai pamatojoties uz Eiropas Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Tā var lūgt Komisiju iesniegt visus piemērotos priekšlikumus. Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā arī pilsoņi, savācot vienu miljonu parakstu, var aicināt Komisiju ierosināt tiesību aktu. Tās ir pilsoņu iniciatīvas tiesības.

Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par tiesību akta projektu, vai tad, kad notiek vispārējas debates. Jums ir iespēja šim darbam sekot reālā laikā Padomes tīmekļa vietnē (video.consilium.europa.eu) un varat, piemēram, vērot, kā jūsu valsts ministrs pauž jūsu valsts nostāju. Rakstiskā dokumentācija, kas ir ministru rīcībā, arī ir pieejama visiem.

Turpretim debates par jautājumiem, kas nav saistīti ar likumdošanu, piemēram, attiecībā uz ārlietu jomu, nav atklātas. Taču pēc Padomes sanāksmēm vienmēr notiek preses konferences un tiek sagatavots paziņojums, kurā ir izskaidroti pieņemtie lēmumi. 

Kvalificēts vairākums ir sasniegts, ja ir izpildīti divi nosacījumi:

• priekšlikumu atbalsta dalībvalstu vairākums (dažos gadījumos – divas trešdaļas dalībvalstu);
• par priekšlikumu ir saņemtas vismaz 255 pozitīvas balsis no 345.

Papildus tam, katra dalībvalsts var lūgt pārbaudīt, vai saņemtās pozitīvās balsis ir nodotas par vismaz 62% Savienības pilsoņu. Ja šis kritērijs nav ievērots, lēmums nav pieņemts.

Izmantojiet balsojuma kalkulatoru, lai modelētu dažādus balsojuma variantus un lai iegūtu rezultātus.

 Padomes darba atklātība un pārredzamība - informācijas lapa

Katra no Savienības 27 dalībvalstīm pēc kārtas vada Padomi sešus mēnešus. Šī pusgada laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu sanāksmes, ierosina pamatnostādnes un izstrādā vajadzīgos kompromisus, lai Padome varētu pieņemt lēmumus.

Lai veicinātu Padomes darba pārmantojamību, sešu mēnešu posma prezidentvalstis cieši sadarbojas triju prezidentvalstu grupā. Prezidentvalstu trijotne izstrādā kopīgu Padomes pasākumu programmu 18 mēnešu laikposmam.

Tikai vienu Padomes struktūru nevada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts – Ārlietu padomi vada Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo amatu kopš 2009. gada 1. decembra ieņem Catherine Ashton kundze. Arī apmēram divdesmit darba grupas ārlietu jomā vada pastāvīgs priekšsēdētājs, kuru ieceļ augstais pārstāvis.