Valodu lietošana Eiropas Savienības iestādēs
Valodu daudzveidība ir viena no Eiropas Savienības būtiskākajām iezīmēm, kā arī svarīga kultūras priekšrocība. Pēc tam, kad 2004. gada maijā pievienojās desmit jaunas dalībvalstis un 2007. gada janvārī vēl divas, oficiālo valodu skaits divkāršojās. Neviena cita organizācija vai iestāde pasaulē savā darbā neizmanto tik daudz valodu.
Eiropas Savienības iestādēs ir spēkā vienoti noteikumi par valodu lietošanu, kurus Padome pieņēma 1958. gadā. Noteikumos, kas paplašināšanās gaitā ir grozīti, šobrīd ir paredzētas divdesmit trīs oficiālās un darba valodas, proti - angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda. Lai nodrošinātu Eiropadomes un Padomes kā daudzvalodīgu iestāžu darbu, Padomes Ģenerālsekretariātā ir Valodu dienests, kas ar tiesību aktiem saistītos jautājumos cieši sadarbojas ar Juridiskā dienesta "Tiesību aktu kvalitātes" direktorātu.